| “Lūgtā viese” |
[10 Apr 2025|02:32am] |
“Jā, tad kur mēs pagājušo reiz palikām?”, es ielēju vēl mazliet tējas. Viņas skropstas bija biezas un dabīgas. Kā dubultie vilnas aizkari tumši sarkanbrūnā krāsā.
- Mēs runājām par autismu un kaķiem.
- Hmm, vai starp tiem ir jebkāds sakars?
- Bērnus nomierina kaķa glaudīšana, taču kaķi uzbudina, ja viņu glauda. Kaķis kā termofors tad var pārsprāgt un visa saglaudītā enerģijā mežonīgā kaķī tad kūpēs pa visu platību. Kā izlijusi verdoša tēja.
- Tad jau sanāk, ka kaķu terapija tomēr bērniem ar autismu nav piemērota?
- Kaķi nav domāti, lai ar tiem kādu ārstētu. Kaķi paši izvēlas, vai gribēs ārstēt vai sist ar ķepām. Tā ir brīvās gribas mācība, ka kaķi ir neparedzami, tāpat kā daudzi cilvēki. Ir jālasa kaķu žestu valoda un ķermeņa valoda. Tad varēs saprast, kad attālināties, pirms būsi dabūjusi ar ķepu.
- Tomēr daudziem cilvēkiem ar autismu ir mājās kaķi, jo tie ir daudz paredzamāki par cilvēkiem. Turklāt to vajadzību skaits ir mazāks. Tos ir vieglāk padarīt apmierinātākus. Tie dzīvo tagadnē. Iedomājies, mana māsa – viņai ir labs darbs, vīrs, veselība, labs izskats, taču viņa man zvana un saka, ka sapnī redzējusi klasesbiedreni, kura viņai sākumskolā darījusi pāri. Viņa pamodusies un raudājusi. Un visa diena čupā. Nelīdz ne garšīgā rīta kafija, ne vīra apskāviens izejot no mājās, nekas nelīdz.
- Kaķiem arī ir ķermeniskā atmiņa. Ja viņiem bērnībā dara pāri, viņi to visu mūžu atceras. Tikai par to neraud un sapņos neredz.
- Tad jau sanāk, ka kaķu zemapziņa ir iekārtota citādāk?
- Varbūt. Kaķiem ir raksturs, kurš arī izveidojies bērnībā. Kaķu psihoanalīze ir maz pētīta nozare. Cilvēkiem patīk pētīt pašiem sevi. Gan viņi vēl tiks līdz kaķu psihiatrijas grāmatai.
- Vispār daļa ir jau tikuši. Ir kaķu antidepresanti sen jau izgudroti. Cilvēkiem tikai trūkst naudas tos iegādāties, tāpēc viņi kaķi ar depresiju atdod atpakaļ patversmē.
- Ar laiku valsts apmaksās ne tikai cilvēku antidepresantus, bet arī kaķu.
- Tādā valstī būtu labi dzīvot, taču tas nav vienīgais kritērijs.
- Nu ja, suņu post-traumatiskais sindroms ir labi pētīts, taču tāpat cilvēki mēdz būt par slinku tos vest pie terapeita. Kāpēc lai ar kaķiem būtu citādāk?
- Cilvēks vispār tikai šī gadsimta otrajā pusē sāks aktīvi pievērsties savas emocionālās inteliģences izkopšanai, līdz ar to domās ne tikai par bērnu un vecvecāku pašsajūtu, bet arī kaķu un suņu, kurus jau sen sauc par ģimenes locekļiem, taču ne vienmēr par tiem tik ļoti arī rūpējas, kā pats gribētu domāt.
- Tu saki vai ceri, ka tā būs? Šobrīd velk uz to, ka aiz okeāna zemē drīz izgatavos kaķa kopiju ar mākslīgo intelektu, kura nekož un kurai nav vajadzīgas smiltiņas, taču ir perfekti atdarināts pūkainais kaķa kažoks.
- Kaķim bez dvēseles nav arī deviņu dzīvību. Labi, ja šādus replikantus varēs pārkausēt.
- Tā jau būtu kaķa metāliskā, mehāniskā atdarināšana, kurai ar īsto nav nekāda sakara, vien ārējais apveids.
- Tā ir šī laika sērga – “cilvēki visu vērtē pēc ārējā apveida”. Pat darbā pieņem to, kam ir smuka seja plastisko operāciju dēļ.
- Kaķis noteikti nepieņemtu darbā cilvēkus ar sagraizītām un pēc tam sašūtām sejām.
- Kaķi piemānīt nevarētu. Cilvēks smaržo vai nu pēc laba un vesela cilvēka, vai slima. Smaržu nokopēt ir ļoti sarežģīti, ja ne neiespējami.
- Jā, kadru atlases daļā vajag pieņemt kaķi. Lai aposta potenciālos darbiniekus.
- Ja pats priekšnieks smird pēc cigaretēm, tad uzņēmums ir likvidējams.
- Priekšnieks neprot citādi tikt vaļā no stresa, viņš nav kaķis!
- Kaķim pie astes, ka priekšnieks dumjš – jālikvidē un viss.
- Jā, kad iesniedzat savu biznesa projektu bankā un gribat ņemt kredītu, meklējat pēc risku analītiķa ar vismaz uzvārdu “Runcis”. Ja jūs šis cilvēks neaposta, neņemiet tajā bankā kredītu. Ejiet prom.
- Ja cilvēks laizītu katru savu dvēseles netīrumu kā kaķis savu kažoku, tad gan pasaulē būtu beidzot miers!
- Un ko Tu citu domāji? Mums te 10 000 gadu kaķi rāda piemēru, un mēs mēslos aizvien dzīvojam.
- (Abi smejas un vēl ielej sev tēju).
|
|
