Nezāles neiznīkst ([info]jan09) rakstīja,
@ 2023-11-17 10:44:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
dr
dienas raksts:

https://www.db.lv/zinas/sabiedribas-noslanosanas-var-klut-par-akutu-nakotnes-problemu-513505

***
1990-to gadu sākumā attiecība starp skolotāja algu un pašvaldības darbinieka algu bija 1,5 reizes par labu skolotājam, protams, ar visām pārstrādēm. Tad valsts pārņēma kontroli pār skolotāju algām, un pēc četriem gadiem atkal skaitīju, kas ir noticis. Attiecība atkal bija 1,5 reizes, tikai par labu pašvaldību darbiniekiem. Proti, četru gadu laikā, kopš valsts sāka rūpēties par skolotāju algām, viņi zaudēja 60% no savas relatīvās algas. Skolotāju sāga turpinājās, vienubrīd sakot, ka algas pielikums nav iespējams, jo jāstājas NATO, pēc tam, ka jāstājas ES. Otra algu sāga ir veselības nozarē.

Valsts politika, runājot par ES fondiem, nekad nav bijusi tāda, kas pieļauj Latgalei īstenot to, ko viņi paši vēlas. Respektīvi, pašvaldība var rakstīt, ko grib, savā attīstības plānā, neviens jau par to nerāj.
Var plānot attīstīt industriālās zonas, vilkt elektrību utt. Kad nonāk līdz darīšanai, izrādās, ka naudu pēkšņi var dabūt tikai kultūras attīstībai.

2. pensiju līmenim ir divi teorētiskie pamatojumi, ko stāsta politiķi un politikas advokāti, kas nav pelnījuši zinātnieku nosaukumu.. Pirmais ir stāsts par audzinošo funkciju – ieguldot (kaut arī neizdevīgi), proti, 2. līmenis it kā audzinot cilvēkus krāt naudu. Otrs pamatojums ir, ka, pazaudējot ik gadu ieguldījumu vērtību, tomēr varētu stimulēt vietējo ekonomiku. Pirmos 23 gadus vietējo ekonomiku šie fondi tomēr nestimulē. Bilance ir tik bēdīga, ka pat politikas advokāti par pozitīvām izredzēm vairs nerunā.
Piemēram, tas eiro, kas 2000. gadā tika iemaksāts 1. pensiju līmenī, krājēja pensiju kapitālā pašlaik ir aptuveni 8 eiro vērts. Pirmā līmeņa individuālās iemaksas ik gadus tiek indeksētas proporcionāli valstī veikto sociālo iemaksu apjoma pieaugumam, kas ir tuvs vidējās algas pieaugumam. 2001.gada sākumā vidējā alga bija 200 eiro (150 Ls). Pašlaik tā pārsniedz 1600 eiro. Tā darbojas paaudžu solidaritāte. Savukārt 2. līmenī iemaksātais eiro šodien labākajā gadījumā vidēji ir tas pats eiro. Atsevišķiem maksātājiem, kas izvēlas riskantus pensiju plānus, dažus gadus izdodas nopelnīt, citus gadus viņi cieš zaudējumus. Neliela peļņa mijas ar lielākiem vai mazākiem zaudējumiem.

Starp citu, tas, ko šobrīd pārmet Bartašēvičam, ir ļoti apšaubāmi. Kāpēc viņi būvē kultūras celtnes, nevis rūpnīcas? Jo rūpnīcas jau nedrīkst! Privātais sektors kādēļ nebūvē rūpnīcas? Jo nevar dabūt darbaspēku! Darbaspēks vēlas vidi, atpūtas kompleksus, dzīvokļus, parkus, skolas utt. Proti, Bartašēvičs būvē vidi darbaspēkam, lai vēlāk taptu rūpnīcas. Tas nav slikts plāns. Proti, tas paredz, ka tā sauktais vidusslānis Rēzeknē vispār gribēs dzīvot! Citādi ir vienkāršs risinājums jebkuram jaunietim, kurš pabeidz augstskolu Rīgā vai ārzemēs, - viņš atpakaļ nebrauc! Tas, ko dara Bartašēvičs Rēzeknē un kas izskatās pēc izšķērdēšanas, patiesībā nav tik muļķīgs gājiens, kā pirmajā mirklī liekas.
***

/utt


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?